- Rīgaskalna pagrabi

Rīgaskalna pagrabi ir interesanti gan tāpēc, ka šis kā alu komplekss stiepjas līdz pat Anfabrikas alām, gan tāpēc, ka liels daudzums Rīgaskalnu pagrabu joprojām kalpo to īpašniekiem saudzējot un saglabājot vasaras dārza veltes līdz pat nākošajiem Jāņiem.

Līgatnes vēstures pētnieka Aivara Baloža stāstījums par Rīgaskalna alām:
"Pagrabi Rīgaskalna iežos tikuši cirsti pēc tam, kad 1894. - 95. gadam Rīgaskalnā tika uzceltas dzīvojamās mājas Rīgas ielā 1. un 3., un 1900. gadā Rīgas ielā 5. Pagrabu būvniecības darbus organizējis 1882. gadā uz Līgatnes papīrfabriku atnākušais jaunais, talantīgais inženieris Eižens Irmers (Eugen Irmer). Bez Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem ņemti arī papildus strādnieki „no malas”.

Rīgaskalna iežos izcirstas trīs pagrabu ejas:
1) Rīgaskalna Lielā eja, garums 35,2 m, kopā ar gala pagrabu 39 m, kas to ierindo 2. vietā starp Līgatnes alām. Ejā izcirsti 23 pagrabi ap 4 m dziļumā, kas kopā ar eju sastāda ap 127 m.
2) Rīgaskalna Vidējā eja, garums 26,4 m, kopā ar gala pagrabu 30 m, kas to ierindo 3. vietā starp Līgatnes alām. Ejā 15 pagrabi ap 4 m dziļumā, kas kopā ar eju sastāda ap 90 m.
3) Rīgaskalna Mazā eja, garums 9 m, kopā ar gala pagrabu 12,2 m, kas to ierindo 14. vietā starp Līgatnes alām. Ejā izcirsti 7 pagrabi, kas kopā ar eju sastāda ap 36 m.

Kā to bija secinājis arī mans palīgs pie Lielās un Vidējās ejas mērīšanas, Valdis Adiņš, tad pagrabu skaits bijis izcirsts atbilstoši dzīvokļu skaitam. Tagad Lielās un Vidējās ejas ieejām priekšā piekārtotas metāla režģa durvis lai aizkavētu „nelūgtos ciemiņus”. Šo eju pagrabi lielāko tiesu joprojām tiek izmantoti. Derētu gan sarīkot iedzīvotāju talku un no eju priekšpusēm norakt sabirušo zemes kārtu, lai novērstu lietus ūdeņu plūšanu uz pagrabiem un ejās nebūtu jāieiet sakņupušam. Mazās ejas pagrabi visi ir pamesti.

Pēc Eižena Irmera projekta un viņa vadībā tolaik arī pāri vienai gravai uzbūvēts senās fotogrāfijās redzamais īpatnējais tiltiņš „EUGEN” (Eižens). Tas labi redzams un iekļāvies ainavā, jo tai laikā Rīgaskalna pakalne nebija tik daudz apaugusi ar kokiem un krūmiem kā pašreiz.”