Raksts tapis 28.10.2021.

Sveiki! Esmu Līgatnes tūrisma informācijas centra klientu konsultante Sintija Vanaga un iepazīstināšu jūs ar Līgatnes takām, kur lieliski pavadīt laiku!

Pandēmijas ierobežojumi skar mūs visus un rodas jautājumi:” Kas ir atvērts? Kurp doties brīvdienās? Ko darīt nedēļas nogalē? Kuras pastaigu takas noteikti jāredz?” Šajā rakstā būs gan dabas objekti, gan arhitektūra un industriālais mantojums, ko visu var redzēt Līgatnes centrā. Dosimies ceļā!

Karti mūsu pārgājienam meklē šeit. 

Pastaiga sākas Līgatnes centrā pie dīķa, kur jūs tūliņ jau pamanīs pīlītes uz baltais gulbis, kam patīk fotografēties. Šeit dīķmalā redzēsiet Līgatnes pirmsākumus –  dzelteno papīra dzirnavu ēku, kur šobrīd iekārtots restorāns, krodziņš, veikals, pirts, papīra muzejs un ārsta prakse, tur 1815.gadā sāka ražot papīru. Bet iepretim dzirnavām ir mazs, dzeltens sardzes namiņš, kur pašreiz atrodas Līgatnes tūrisma informācijas centrs.

Smilšakmens atsegumi ir Gaujas Nacionālā parka dārgumi un tos Līgatnē var redzēt daudzviet, pat neizkāpjot no mašīnas un nemērojot garus ceļus. Klints nosaukums radies no vārda “lustēties”, jo tās augšā pilsētas svētkos spēlē orķestris un ieskandina visu Līgatni.

Uzkāpjot pa kāpnītēm pie dīķa, nokļūsiet Rīgas kalnā. Šis ir viens no pieciem Līgatnes kalniem. Te jūs redzēsiet vairāk kā 100 gadus vecās koka ēkas, kas tika būvētas papīrfabrikas strādniekiem un ir apdzīvotas vēl šodien. 

Rīgas kalnā ir saglabājusies vēl kāda vērtība – rindu sirdsmājiņas, jo tualetes kādreiz neatradās iekšā dzīvokļos, bet gan netālu no mājas. Katram dzīvoklim ir sava slēdzama kabīnīte

No Rīgas kalna taciņa ved mežmalā gar alu gaņģiem. Tā kā ledusskapji papīrfabrikas strādniekiem nebija, katra ģimene varēja izcirst sev pagrabu tuvākajās klintīs. Mūsdienās gan tas vairs nav atļauts. Vai zināji, ka Līgatnē ir 333 pagrabalu, kur tika glabāti kartupeļi, ievārījuma burciņas un citi labumi?

Šoreiz iesim pa kāpnītēm lejup un ievēlēsimies vēlēšanos uz katra vēsturiskā atjaunotā tiltiņa, gan Eižena, gan Vilhelma. Tiltiņi Līgatnē tika nosaukti par godu ievērojamām personām. Eižens Irmejs bija inženieris, kas papīrfabrikā strādāja par tehnisko direktoru. Viņš projektēja Rīgas kalna pagrabu alas un piekļuvi tām. Tāpēc arī tiltiņu rotā viņa vārds “Eugen”, bet otrā pusē kādreiz atradās sievas vārds “Marie”. Otrs tiltiņš saucas Vilhelms, tomēr līgatnieši to dēvēja par Vilhelmīni. Kāpēc tā? Atbrauc noskaidrot!

Sekojot papīrfabrikas ūdens kanālam nokļūsiet pie Ānfabrikas klints un slūžām. Netālu no klints redzēsiet pamestu ķieģeļu ēku, kur notika papīra ražošana, izmantojot roku darbu. No tā arī cēlies nosaukums Ānfabrika (Handfabrika – roku darbu fabrika).

No klints augšas paveras jauks skats uz zivju ceļu, kur katru gadu no oktobra vidus līdz novembra vidum laši dodas augšup pa upi uz savām nārsta vietām. 

Zivis vari vērot ar zemūdens kameras palīdzību, noskenējot QR kodu pie slūžām. Ja izdodas noķert īsto brīdi, tad tik tiešām var redzēt neskaitāmus lašus savā ceļojumā pa Līgatnes upi. Tālāk, ejot gar upīti, seklākās vietās ieskaties ūdenī un varbūt ieraudzīsi lašus, foreles, alatas vai citas zivis.

Ejot pāri tiltiņam pie kultūras nama, sadzirdēju tā apsargu Dilli. Pašreiz pandēmijas laikā varam vērot tikai Dilli un viņas draugu, bet citos apstākļos noteikti ieejiet arī iekšā apskatīties iespaidīgās Rūdolfa Pīlādža gleznas “Pūt vējiņi” un “Uguns un nakts”. Vai zināji, ka Līgatnes kultūras nama pagrabā bijusi iespējams pati pirmā boulinga halle Latvijā? Šobrīd kultūras nama pagrabstāvā atrodas kafejnīca “Pie Jančuka”.

Interesantie un oriģinālie arhitektūras risinājumi. Redzi ko neparastu? Foto no Līgatnes kultūras nama fasādes.

Līgatne bija iespējams modernākais strādnieku ciemats Eiropā. Tur bija viss nepieciešamais papīrfabrikas darba ļaudīm. Atlika tikai doties strādāt, par visu pārējo rūpējās fabrika. Attēlā senā Līgatnes aptieka, kas šajās telpās darbojās vairāk kā 100 gadus. Šobrīd Līgatnes vīna darītavas veikaliņš, kur nogaršot vairāk kā 50 dažādus ogu un augļu dzērienus, kā arī iegādāties virtuvei noderīgus koka virtuves dēlīšus.

Aiz aptiekas ēkas var redzēt neparastos Lustūža klints pagrabus, kas izbūvēti 2 līmeņos. Līgatnieši alās ir glabājuši ne tikai kartupeļus, bet arī savus braucamrīkus par ko liecina pirmā stāva līmenī izbūvētās platās alas ar garāžas durvīm. Vienas no tām grezno uzraksts “Līgatnes vīna pagrabiņš”. Brīvdienās vietējie amatnieki šeit tirgo savus darinājumus no priežu čiekuriem, bērza tāsīm, kā arī adītas zeķītes un citas lietas.

Uzkāp Lustūzī paskatīties pilsētas panorāmu! Ja spēka vēl ir diezgan, iesaku doties tālāk iziet pilno pastaigu maršrutu pa šo īpašo pilsētiņu. Līdz šai vietai nesteidzīgā gaitā pavadīju mazliet vairāk par stundu. 

Uzkāpjot Lustūža klintī, manu uzmanību noķēra ne tikai panorāma, bet arī maza norāžu zīme “Pils pagrabi”, kas mudināja doties pa noslēpumaino meža taciņu. 

Taciņa visai interesanta, it īpaši beigu posms – kāpiens pa priežu sakņu kāpnēm, lai nokļūtu pasaku valstībā iemalkot tēju. Šūpuļtīkls, kur atvilkt elpu, soliņi un kādas 10 pagrabalas meža ielokā. 

Pēc tējnīcas devos pa celiņu tālāk, kur Skolas kalna virsotnē var baudīt skatu uz Līgatnes papīrfabriku. Ieskaties informācijas plāksnītē! Tur ir tāds liels, garš šķūnis ar mūra sienu pa vidu. Vēlāk, kad kāpsim lejā, tad varēsim vēl redzēt šo vienu pašu sienu lauka vidū.

Skolas kalnā šobrīd atrodas Amatu māja, kur iespējams darboties dažādās meistarklasēs, tostarp arī papīra liešanā. Taču kādreiz šajā ēkā bija pirmā skola Līgatnē, kas atklāta 1891.gadā. 

Tā kā noslēpumainā meža taka mani novirzīja no plānotā maršruta, tad došos gar vēsturiskajām ēkām apskatīt izlaisto. Netālu atrodas Līgatnes slimnīca, kas celta 1897.gadā un savas funkcijas pildījusi tieši 100 gadus. Vēlāk tur bijis sociālās aprūpes centrs, ko darīs jaunais īrnieks, laiks rādīs. Iepretim slimnīcai var redzēt kapus un tieši pie ceļa morgalas, kur tika uzglabāti līķi līdz bēru ceremonijai. 

No slimnīcas un kapu tēmas gribas pievērsties kam patīkamākam. Dodos atpakaļ pa Skolas kalnu gar fabrikas skatu laukumu pa kāpnītēm lejup. Šeit ceļš ved uz dzemdību namu, kas pavisam nesen atguva savu šarmu kļūstot par Pavāru māju. Pa nedēļas nogalēm Ēriks Dreibants ar savu komandu gatavo īstus kulināros meistardarbus, ievedot apmeklētājus neaizmirstamos garšu piedzīvojumos. Turpat aiz sētas redzēsi mistisko vientuļo sienu. Ja biji vērīgs skatu laukumā uz fabriku, tad zini, kas tā ir.

Taciņa mūs ved pāri Līgatnes upei līdz papīrfabrikas vārtiem. 1830.gadā šeit uzcēla Galveno jeb Vidus fabriku un papīra ražošanu pamazām pārcēla uz šīm telpām. Tūrisma sezonā iespējams doties ekskursijā uz fabriku gida pavadībā un iepazīt papīra ražošanas procesu, telpas un iekārtas. 

Pirmie sliežu ceļi Līgatnes papīrfabrikā tika ierīkoti jau 1894.gadā, bet 1942.gadā tika ierīkota dzelzceļa līnija, kas savienoja papīrfabriku ar Līgatnes staciju. Bānītis ik dienas kursēja vedot uz staciju gatavo produkciju, bet atceļā izejvielas līdz pat 1991.gadam, kad tika nolemts to likvidēt. Vēl šobrīd asfaltā redzams sliežu posms, kas šķērso ceļu tieši pirms dzīvojamām ēkām, kur sākas ietve. Šobrīd esam Zaķusalā. Pa kreisi atrodas pirmās (1884.-1886.gadā) strādniekiem uzceltās ēkas Līgatnē.

Brīvības ielā atrodas atjaunotais strādnieku dzīvoklis, ko var apskatīt tūrisma sezonā gida pavadībā. Iespējams arī noskatīties filmiņu par sadzīves apstākļiem un ikdienas gaitām, lai labāk izprastu fabrikas strādnieku ģimenes dzīves veidu. Iepretim ēkai atrodas brūzītis. Kādam nolūkam tas celts, uzzināsi atbraucot ciemos uz Līgatni.

Kad ir izstaigātas klintis un alas pa dažādām takām, vērota upe, aplūkotas senās strādnieku mājas un uzzināts tik daudz par papīra pilsētiņas ikdienas dzīvi toreiz un tagad, tad ir laiks aplūkot mūsdienu mākslu veikala “Lats” pagalmā un doties uz Līgatni rāmā atpūtā vēl un vēl.

Visu 4km garo pastaigu taku izgāju 2,5 stundās. Bet esmu lēns un nesteidzīgs staigātājs, kam patīk piestāt pie katra interesantā objekta. Ceru arī tev būs tik pat patīkama pastaiga kā man. Uz tikšanos Līgatnē!