- Remdenkalna alas

Remdenkalna (Beiwerkas) alas

Lielākās un iespaidīgākās Līgatnes alu sistēmā gan tāpēc, ka šeit atrodas garākā Līgatnes ala, gan tāpēc, ka šī ala ir ar līkumu – tāda, kurai nav gaismas tuneļa galā.

Lielajā Beiwerkas alā ir iespējams dzirdēt klusumu. Tās ir neatkārtojamas sajūtas, kad aizejot aiz alas līkuma izslēdz gaismu, ievelc elpu un ļaujies klusumam. Šķiet, ka apstājies laiks un viss sastindzis. Ir savāda sajūta, bet it nemaz bailes. Ieslēdzot lukturi viss kļūst gaišs un ieraugi alas spraugā guļošu sikspārni, tad vēl, vēl un vēl... un redzi cik to ir daudz. Sikspārņi šai alā pārlaiž gaišo dienu un īpaši daudz - salto ziemu. Tu zini, ka sikspārņa miegu nedrīkst traucēt, jo tas šim peļputnam var būt nāves spriedums. Tu visu apskati un dodies uz izeju. Un piedzīvojums ilgs kādas desmit minūtes, bet atmiņas saglabāsies mūžīgi...

Lūk, ko par Beiverkas alām raksta Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis:
Pagrabi Beiwerkas kalna (Beiwerksberg), tagadējā Remdenkalna iezī sākti izcirst pēc tam, kad Beiwerkas kalnā, laikā no 1895. līdz 1898. gadam tika uzceltas piecas dzīvojamās mājas, tagad Gaujas ielā 15., 17., 18., 20. un 22. Pagrabi šeit izcirsti divās ejās. Daži vecie Līgatnes strādnieki minēja, ka viņiem stāstīts, ka starp šīm ejām bijusi vēl trešā - Vidējā eja, kura aizbrukusi. Pats savām acīm gan neviens to neesot redzējis. Starp Remdenkalna Mazo un Lielo eju tiešām redzama vieta kur it kā būtu varējusi būt vēl viena eja. Tā kā par šādu eju savos atmiņu stāstos nepiemin strādnieki, kuri Līgatnes papīrfabrikā sākuši strādāt 1872. gadā un vēlāk, tad diez vai tāda tur ir bijusi. Ticamāk, ka tur sūcoties pa ieža plaisām, ūdens cenšas izveidot vēl kādu alu.

Šodien Remdenkalna alu sistēmā ir:
1) Remdenkalna Mazā eja ar ejas garumu 16 m, kas to ierindo 11. vietā starp Līgatnes alām, šajā ejā izcirsti 7 pagrabi, kas kopā ar eju ir ap 52 m;
2) Remdenkalna Lielā eja, garums 56 m, kopā ar gala pagrabu 59 m, kas to starp Līgatnes pagrabu ejām ierindo 1. vietā. Šajā ejā izcirsti 28 pagrabi, kas kopā ar centrālo eju sastāda ap 190 m.

Ja Remdenkalna Lielās ejas garumu dažādi alu pētnieki uzdod gandrīz vienādi, tad par tā saucamo kopējo garumu domas dalās un biežāk minētie skaitļi ir 205 m un 187 m. Ja pieņem, ka visi pagrabi ir 5 m dziļi, tad tiešām kopā iznāktu ap 205 m. Šinī ejā pagrabi, atšķirībā no Rīgaskalna pagrabiem, nav visi izcirsti vienādā dziļumā un, kā redzat, tad mūsu mērījumi ir tuvāk otram, retāk minētajam skaitlim.

Pēdējā laikā Remdenkalna Lielo eju sākuši saukt arī par Ūdenspagrabu, jo ejas priekšpusē sabiris pabiezs zemes slānis, kas neļauj no zemes slāņiem iztecējušajam ūdenim aiztecēt pa nogāzi, līdz ar ko gandrīz visā ejā un arī dažos pagrabos stāv ūdens slānis. Pretēji alu pētnieku viedoklim, ka visi Līgatnes pagrabi un ejas cirsti pilnīgi no jauna, domāju, ka arī šī ir viena no ejām kas cirsta pa jau zemes ūdeņu izskalotu alu. Uz to norāda ejas konfigurācija, kā arī joprojām ejā ieplūstošais ūdens.

                          
Remdenkalna Lielā eja

Remdenkalna Mazā eja (G. Eniņa shēmas)