- Papīrfabrikas alas

Alas un pagrabi papīrfabrikas teritorijā

 

Lai arī papīrfabrika ir tieši vainojama pie vairuma alu izciršanas Līgatnes apkārtnes smilšakmens iežos, fabrikas teritorijā ir vairākas ļoti interesantas un skaistas alas, kas atrodas tieši Līgatnes upes krastos. Raugoties uz šīm alām, kas gadu gaitā ir mainījušās, redzams, ka manījusies ir arī pati upe, jo pie dažām alām iespējams piekļūt tikai no ūdens, kas noteikti tā nav bijis laikā, kad alas veidotas.

Līgatnes papīrfabrikā mazizpētīts, bet absolūti unikāls objekts ir pazemes komunikāciju alas, kas savulaik būvētas, kā kanāla sistēma. Tās caurvij visu fabrikas teritoriju, ir cilvēka augumā, un atrodas vairākus metrus zem zemes. Līdzīga gaņģu sistēma ir Anfabrikas teritorijā.

Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis par fabrikas alām:
Šie pagrabi ierīkoti pēc tam, kad laikā no 1859. līdz 1865. gadam tika uzcelta palīgfabrikas Beiwerk pirmā kārta, kurā iekārtotas arī strādnieku dzīvojamās telpas. Pagrabi cirsti Līgatnes upes krastu iežos vēlākās galdniecības tuvumā, t.i., starp galveno un palīgfabriku, lai tos varētu izmantot arī galvenajā fabrikā dzīvojošie strādnieki, jo līdz tam viņiem kā pārtikas noliktavas kalpojušas tikai tā saucamās Numurklētis. Šie pagrabi sāka zaudēt savu nozīmi pēc tam kad 1884. gadā nodega galvenā fabrika ar tajā esošo trīsstāvu dzīvojamo baraku un sāka celt dzīvojamās mājas ārpus papīrfabrikas teritorijas. Laikā no 1895. līdz 1896. gadam pārbūvēja arī palīgfabriku Beiwerk, kur tika uzstādīta un palaista darbā 3. papīrmašīna. Tikpat kā pilnīgi visu pagrabu izmantošana tika izbeigta pēc Otrā Pasaules kara, kad Līgatnes papīrfabrikai apkārt tika uzcelta sēta.

Pēc Otrā Pasaules kara šie pagrabi skaitījās arī kā Civilās aizsardzības objekti, vieta kur iedzīvotājiem slēpties atomkara vai ķīmisko ieroču lietošanas gadījumā. Lai varētu piekļūt pagrabiem, tad tika atjaunotas trepes un estakāde virs upes. Reiz kāda no pagrabu ieejām tika aizklāta ar papīrmašīnas preses tūbu, pagrabā ielaista asaru gāze un strādniekiem bija jāiet iekšā ar gāzmaskām lai pārbaudītu vai tās piemeklētas pareizi. Cik atceros, tad lielākā daļa „izsprāga” laukā kā lapseņu sadzelti, jo ērtības labad gāzmaskas vai nu tikušas paņemtas par lielu vai arī „uzlabotas” izņemot vārstus un filtrējošo elementu.

Līgatnes papīrfabrikas iežos izcirsti:
1) 10 atsevišķi pagrabi. Pašreiz 1. un 2. pagrabu ieejas tikpat kā aizbrukušas. No 1. pagraba izveidojies caurums uz pirmās ejas 2. pagrabu. Tāpat starpsienā izbiris caurums starp 6. pagrabu un otrās ejas 2. pagrabu. Civilās aizsardzības patvertnes vajadzībām izcirstas starpsienas starp 7., 8. un 9. pagrabu.
2)
Kreisā krasta Pirmā eja, 21 m gara, ar gala pagrabu 24,4 m, pēc ejas garuma 5. vietā. Šajā ejā izcirsti 8 pagrabi. Uz Kreisā krasta Pirmās ejas vēlāk uzcelta bijušās galdniecības ēka. Pašreiz starp ejas 2. pagrabu un 1. pagrabu, sienā izbiris caurums. Tāpat ap 1,6 m augstumā izgāzušies griesti ejas galā 7. pagrabā.
3)
Kreisā krasta Otrā eja, pašreiz ir 20 m gara, pēc ejas garuma ieņem 9. vietu starp Līgatnes alām. Šī eja nav saglabājusies sākotnēji izcirstā dziļumā, jo 1965. gadā Transporta ceha priekšnieks Haralds Ģēģeris bija nolēmis nolīdzināt slaidāku ceļa uzkalniņu starp galdniecību un Beiwerku, jo pa to bija grūti uzbraukt autoiekrāvējam. Šo darbību rezultātā iebruka Otrās ejas galā griestu velve. Lai ātri un droši atjaunotu ceļu braukšanai, tad ejas gals ar kādiem trīs pagrabiem tika aizbērts ar būvgružiem. Līdz ar to šodien vairs nevar precīzi pateikt kura no abām ejām bijusi garāka. Pagrabi vairāk ir Otrā ejā. Pašreiz ejā ir 10 pagrabi. Starp ejas 2. pagrabu un 6. pagrabu starpsiena izbirusi veidojot caurumu. Šinī posmā ceļa vieta un tās apkārtne rakta arī vēlāk liekot elektropārvades kabeļus, velkot dzeramā ūdensvadu no Beiwerkas uz Galveno fabriku, velkot tehnisko ūdensvadu no ūdens filtriem uz Beiwerku un visbeidzot izbūvējot attīrīšanai paredzēto ūdeņu kolektoru. Turpat netālu ieplakā pirms bijušās sūkņu mājas, bija paredzēta pārsūknēšanas stacija. Tā visa iespaidā, irdenās grunts dēļ, tagad ilgstoša lietus un pavasara palu laikā, no uz lauka sabērtajām papīra atkritumu kaudzēm Otrā ejā ieplūst ūdeņi ar izšķīdušu papīrmasu, kas vēlāk izžūst un redzama ejā un pagrabos.

4) Labā krasta eja, 11 m gara, ar gala pagrabu 12,9 m, kas to ierindo 13. vietā starp Līgatnes alām. Šinī ejā izcirsti 9 pagrabi, kas neraugoties uz to, ka gadiem ilgi netiek izmantoti, ir ļoti labi saglabājušies. Pati ejas ieeja gan ir tik stipri aizbrukusi, ka tajā jālien līšus, un nezinātājam grūti atrodama.