- Gūdu klintis

Gūdu klintis (Gaviļu iezis, Tālskatu iezis)

Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m. Ziemeļrietumu siena atvirzās no upes un sasniedz 18 m augstumu. Dienvidrietumu siena iet gar upi nemainot augstumu. Kopā ar nogāzi klintis ir 50 m augstas, taču liela daļa šeit ir nobiras - noslīdējumu masa. Vietā, kur klintis vistālāk atkāpjas no Gaujas, lai atkal tai tuvotos, ir redzama milzīga mālu noplūde. Te krīt lejup neliels strautiņš.

Atrastas devona bruņuzivju, bārkšspuru, žokļžauņu un bezžokleņu atliekas, fosforīta konkrēcijas.

DR sienā pie Gaujas 4,5 m dziļa, 6 m plata niša, vienā līmenī ar Gauju.

Nostāsti par Gūdu klintīm

Par Gūdu klintīm ir vairāki nostāsti. Tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns tad arī ierāvis saimnieku pa stāvo krauju ar visu naudas maisu dziļajā atvarā iepretim Gūdu klintīm.

Šim atvaram plostnieki, garām braucot, allaž ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, tad, lai viņu atrastu, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē.

Cits nostāsts vēstī, ka iepretim Gūdu mājām un iezim, lopus ganot, ganu dziesmām bijusi tik skaista atbalss, un skanējis tik tālu, ka tas iedēvēts par Gaviļu iezi.

Par Tālskata iezi klints iedēvēta jaunākos laikos, slavējot brīnišķo skatu, kas paveras no ieža virsotnes.