Raksts tapis 4.11.2021.

Sveiki! Esmu Līgatnes tūrisma informācijas centra klientu konsultante Sintija Vanaga un iepazīstināšu jūs ar Līgatnes takām, kur lieliski pavadīt laiku!

Auto, velo vai doties kājām?

Šajā maršrutā vari izmantot jebkuru pārvietošanās veidu, jo ceļojums ved gan pa mazākām taciņām, gan arī pa lielākiem paralēliem ceļiem. Es par transporta līdzekli izvēlējos velo, par ko priecājos garākos pārbrauciena posmos, bet ko nožēloju stumjot riteni cauri stāviem grāvīšiem un pār nokritušiem kokiem uz taciņas. Ja vēlies braukt ar velo un esi apņēmīgs, droši dodies pa meža taciņām, ja tomēr vēlies līdzenāku maršrutu, tad izvēlies turpat blakus esošos auto ceļus.

Maršruta karti skaties šeit vai arī šeit .

Ceļojuma sākums ir Līgatnes tūrisma informācijas centrs Spriņģu ielā 2 pie dīķīša. Sasveicinies ar gulbīti un dodamies ceļā!

Tad dodies gar seno tirgus laukumu augšā pa kalnu un izvēlies pagriezienu pa labi uz Gaujas ielu. Šeit redzēsi Tīklu parku, kur bērniem un jauniešiem izskraidīties, bet lielākiem atgulties un relaksēties tīklu labirintos 4- 7 m virs zemes. Vai zināji, ka kādreiz te atradās kasku cehs? Šobrīd ēka ir atjaunota un tajā atrodas Zeit kafejnīca, viesnīca, tiek rīkoti semināri, koncerti un citi pasākumi – īsts kultūras centrs.

Tieši pie bijušā kasku ceha atrodas Līgatnes senākā māja, kas nes vārdu “Ligat”. Pēc Zviedru kara visa apkārtne bijusi izpostīta un palikusi tikai viena ēka “Ligat”, kas pieminēta zviedru laika dokumentos 18.gs pirmajā pusē. Ļoti iespējams, ka tieši no šejienes arī cēlies pilsētas nosaukums “Līgatne”.

Dodoties pa kalnu augšā esam nokļuvuši Remdenkalnā. Greznā būve uzcleta 1912.gadā kā papīrfabrikas viesu nams, bet vēlāk kalpojusi par fabrikas direktora Fāles dzīvojamo ēku. Kopš 1940.gada vietējie iedzīvotāji šo māju pazīst kā bērnudārzu. Pašreiz notiek jumta un fasādes rekonstrukcijas darbi. 

Visā ielas garumā var aplūkot koka vēsturiskās strādnieku mājas, kas celtas papīrfabrikas darbiniekiem 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā un joprojām ir apdzīvotas. Katrai ģimenei tika atvēlēts vienistabas dzīvoklis, bet otrā stāvā neprecētiem ļaudīm tika iedalītas tā saucamās plīts istabiņas. Dzīvokļus apkurināja ar malku, tāpēc blakus dzīvojamajai ēkai izbūvēja šķūnīšus.

Gaujas iela ved mūs tālāk līdz brūzītim. Gribas jau domāt, ka tur tapis alus, taču par to vēsture klusē. Brūzīši Līgatnē tika būvēti ik pēc 2 – 3 dzīvojamām ēkām. Tie bija paredzēti, kur vārīt (mazgāt), gludināt veļu, cept maizi un žāvēt gaļu.

Nobraucot pa kalnu lejā Gaujas iela aizved mūs līdz pašai Gaujai. Kādreiz Līgatnē ir bijis arī tilts pār Gauju, kas kara laikā saspridzināts, atjaunots, atkal spridzināts un visbeidzot 1949.gada pavasarī ar plūdiem aiznests. 200 metrus no kādreizējā tilta lejpus straumei 1947.gadā Līgatnes papīrfabrika ierīkoja pārceltuvi, kas savu izskatu nav mainījusi, bet tikusi atjaunota vairākkārt. Prāmis strādā katru dienu. Izmanto savu iespēju pārcelties un atcelties!

Ja izvēlējies doties pa meža celiņu, netālu no pārceltuves starp priedītēm var sadzirdēt tekošu ūdeni. 1980-to gadu beigās Līgatnē Gaujasmalā nebija laba ūdens mājās. Tas bija rūsains, duļķains, smakojošs. Tobrīd vēl strādāja kasku cehs, kas izurba 2 jaunus dziļurbumus. Viens ir redzams bildē, otrs atrodas dažus metrus tālāk un ir nosegts. Šeit bija labas kvalitātes ūdens, ko bija paredzēts vadīt tālāk uz Gaujasmlas mājām. Taču 1990-to gadu sākumā līdz ar laiku maiņām, dziļurbuma ūdens tā arī palika mežiņā. Vietējie te kādreiz nāca pēc ūdens, bet mūsdienās izmanto dzeramo ūdeni no mājas krāna vai arī no citiem avotiņiem.

Dodoties gar Gauju nonākam līdz Līgatnes Ķīnas mūrim jeb pareizi sakot līdz Jumpravu iezim. Smilšakmens atsegumam var piekļūt arī dodoties uz Līgatnes dabas takām pa auto ceļu, piestājot ceļmalā un nokāpjot lejā pie klints.

Tuvojoties Katrīnas iezim no meža sāk izlīst piknika vietas cita pēc citas. Ja esi jau izsalcis, vari atpūsties, bet vēlāk būs vēl citas jaukas piknika vietiņas. Katrīnas iezis ir ap 200 metru garš un līdz 15 metru augsts smilšakmens atsegums. Saukts arī par Nāru klintīm.

Turpat netālu no Katrīnas ieža slejas vēl kāds stalts iezis – Gūdu klintis. Arī šeit ir daudz piknika vietiņu, kur var pārnakšņot un atpūsties gan laivotāji, gan sauszemes ceļotāji.

Starp Katrīnas iezi un Gūdu klintīm atrodas Botānikas taka. Tai var piekļūt arī no Līgatnes dabas taku stāvlaukuma. Šeit lokveida celiņš aizved jūs augu pasaulē, kur katrā gada laikā var ieraudzīt ko jaunu.

Mēs par īsto piknika vietu izraudzījāmies vienu no dabas taku galdiņiem. Taču šeit pa brīvdienām var sastapt arī tirgotājus, kas piedāvā karstu kafiju, siltus ēdienus un dažādus suvenīrus. 

Atceļā no Līgatnes dabas takām apbur šī skaistā ainava. Ikvienam gadalaikam ir savs šarms. Kalnu, kurā redzams Latvijas karogs, sauc par Kangarīti. Senos laikos šeit ir plūdusi Gauja, bet vēl pavisam nesen, 2021.gada vasarā, te bija izvietots mobilais ganāmpulks.

Tālāk jau mūsu ceļš ved atpakaļ uz Līgatnes tūrisma informācijas centru un esam galā. Kopējais maršrutā pavadītais laiks nesteidzīgā gaitā gan braucot, gan stumjot velosipēdu bija 3 stundas. Pieveikti apmēram 12 km. Pašreiz notiek ceļa remonts Gaujas ielā, tāpēc dodoties ceļā brauciet prātīgi un pievērsiet uzmanību uz ceļa notiekošajam. Lai jauka atpūta! Apskaties arī citus brīvdienu maršrutus Līgatnē!